Changes in Estonian State Policy Towards the Religion After 9/11/2001: Izmaiņas Igaunijas valsts un reliģisko organizāciju attiecību politikā pēc 2001. gada 11. septembra.
Ļoti daudzu cilvēku uztverē 2001. gada 11. septembris vienmēr paliks saistīts ar ASV notikušajiem terora aktiem. Taču šī diena simboliski iezīmēja arī īpašas uzmanības pievēršanu islāmam, ar kura radikālo spārnu saistīti minētie uzbrukumi. šajā rakstā mēģināts atbildēt uz jautājumu, vai 11. septembr...
| Published in: | Cel̜š |
|---|---|
| Main Author: | |
| Format: | Electronic Article |
| Language: | Latvian |
| Check availability: | HBZ Gateway |
| Fernleihe: | Fernleihe für die Fachinformationsdienste |
| Published: |
LU Akadēmiskais apgāds
2012
|
| In: |
Cel̜š
|
| Further subjects: | B
RELIGION & state
B POLITICAL autonomy B September 11 Terrorist Attacks, 2001 B Christianity B CHURCH & state B Estonia |
| Online Access: |
Volltext (kostenfrei) |
| Summary: | Ļoti daudzu cilvēku uztverē 2001. gada 11. septembris vienmēr paliks saistīts ar ASV notikušajiem terora aktiem. Taču šī diena simboliski iezīmēja arī īpašas uzmanības pievēršanu islāmam, ar kura radikālo spārnu saistīti minētie uzbrukumi. šajā rakstā mēģināts atbildēt uz jautājumu, vai 11. septembra notikumi sabiedrībā un politikā mainīja attieksmi pret reliģiju Igaunijā - valstī, kura ģeogrāfiski atrodas tālu no islāma zemēm. Raksta autors uzskata, ka kopš šiem notikumiem valsts un reliģisko organizāciju sadarbība Igaunijā kĻuvusi ciešāka un konstruktīvāka. Tas saistīts gan ar atsevišķu ietekmīgu politiķu personiskiem uzskatiem, gan ar to, ka reliģijai tiek pievērsta lielāka uzmanība, saprotot, ka to mûsdienu pasaulē nevar ignorēt. 2001. gadā garīdzniecībai atkal, tāpat kā pirms 1940. gada, valsts deleģēja tiesības reģistrēt laulības. 2002. gadā tika pieņemts jauns likums par reliģiskām organizācijām, kas gan kritizēts par to, ka dod priekšrocības kristiešu organizācijām. Izmaiņas likumdošanā tomēr ir nelielas. Ja līdz šim reliģiskas organizācijas reģistrēja Iekšlietu ministrija, tad saskaņā ar jauno likumu šīs funkcijas nodotas pagastu un pilsētu tiesu reģistriem. Atsauce uz globālo kontekstu parādījās skaidrojumos, kuri kopā ar likumprojektu tika nosûtīti uz parlamentu. Tajos runāts par vajadzību vairāk kontrolēt reliģisko organizāciju darbību, ņemot vērā fundamentālistu un sekularizētu reliģisku organizāciju augošo lomu pasaulē. 2002. gadā valsts un Igaunijas Baznīcu padome parakstīja sadarbības protokolu - tajā uzskaitītas jomas, kurās pusēm ir kopīgas intereses attīstīt sadarbību (reliģiskā izglītība, kapelānu dienests u. c.). Turklāt pēc 11. septembra daīu politiķu izteikumos tika uzsvērta "kristīgo vērtību" retorika. Tās piesauca, piemēram, Reformu partijas politiķis Sīms Kallass (Kallas), vēlākais ES transporta komisārs, kas gan vienlaikus atzina, ka ir kĻûdaini starptautiskajā terorismā vainot vienīgi vienas reliģijas - islāma radikāĻus. Kallass iestājās par obligātu reliģisko izglītību skolās. ņemot vērā ekonomisko krīzi, šis un citi baznīcu atbalsta projekti izraisīja negatīvu reakciju medijos un daĻā sabiedrības. Eurobarometer 2005. gada dati liecina, ka tikai 16% Igaunijas iedzīvotāju tic Dievam, lai gan 54% atzīst, ka tic kādam pasauli caustrāvojošam spēkam vai garam. (Latvian) |
|---|---|
| Contains: | Enthalten in: Cel̜š
|